Saistībā ar spiegošanu

Vai var būt, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir vienīgais SAB darbības kritērijs. Saistībā ar izraidītā Krievijas diplomāta Aleksandra Rogožina lietu turpinās izmeklēšana un iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām. Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas un NATO valstīs, Krievijas izlūkdienesti strādā organizēti. Latvijā ir pārstāvēti divi Krievijas dienesti: Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde, kuru zināmie saīsinātie nosaukumi ir SVR un GRU.
Galvenā izlūkošanas pārvalde ir tipisks militārās izlūkošanas dienests. Viņus interesē militārā informācija, militārā politika, zinātniski tehniskā informācija, kas var būt noderīga militārā potenciāla palielināšanai. Šis dienests vāc arī informāciju par Latvijas valsts īstenoto drošības politiku, dalību starptautiskajās militārajās misijās un tamlīdzīgi. Savukārt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests galvenokārt koncentrējas uz politisko, ekonomisko un zinātniski tehnisko izlūkošanu. Ir arī specifiskāki darba virzieni, piemēram, ārējā pretizlūkošana. Tās darbinieki vāc informāciju, kas nepieciešama Krievijas valsts drošībai. Šā virziena izlūkdienesta pārstāvji interesējas par Latvijas tiesībsargājošajām un valsts drošības iestādēm. Sabiedrībā izskanējis, ka krievu izlūki ir 80% no Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekiem. Tā nav. Tas ir krietni pārspīlēti. Tomēr, lai sekmīgi strādātu pret izlūkiem, ir šie cilvēki jāzina. Šos cilvēkus atpazīst, vācot informāciju. Lai saprastu, ka konkrētais cilvēks ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks, ir jāsavāc informācija, tā jāapkopo, un tad parādās pazīmju kopums, kas par to liecina, kā skaidro Latvijas drošības dienestu darbinieks.

Tomēr precīzs Krievijas izlūku skaits ir noslēpums. Daļa izlūki strādā diplomātisko pārstāvniecību aizsegā, tas nozīmē, ka viņiem ir diplomātiskā imunitāte. Viņu darbības laiks ir trīs četri gadi, un pēc tam rotācijas kārtībā viņi tiek nomainīti. Ir arī tādi izlūki, kas ierodas īslaicīgi un veic konkrētus izlūkdienesta uzdevumus. Krievijas izlūkdienesti pret Latviju var strādāt no savas vai citas valsts teritorijas. Izlūka visbiežāk izmantojamais piesegs ir diplomātiskais. Tāpat labi var izmantot žurnālista darbu kā piesegu, akreditējoties darbam Latvijā. Ir zināms, ka Krievijas informācijas aģentūras, piemēram, ITAR-TASS, tiek izmantotas kā piesegs izlūkošanas darbībām. Ja konkrēts Latvijas iedzīvotājs apzināti strādā izlūku labā, tad viņš ir iesaistīts slepenā sadarbībā. SAB darbinieki nopietni strādājam pie tā, lai identificētu visus tos Latvijas iedzīvotājus, kas sadarbojas ar Krievijas izlūkdienesta virsniekiem.
Jebkuras valsts izlūkdienesta darbinieki vēlas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas, tāpēc viņi cenšas kontaktēties ar izglītotiem un zinošiem cilvēkiem. '' Daudzām Latvijas valsts amatpersonām ir speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem, un viņi ir informēti, ko šādās situācijās darīt un kā rīkoties," skaidro pretizlūkošanas speciālists. Interese ir arī par cilvēkiem, kas nestrādā ar valsts drošību saistītos amatos, īpaši tas attiecas uz politisko jomu. Cilvēks, kas vairāk vai mazāk saistīts ar politiku, ir ļoti labs avots izlūkdienesta virsniekam, kas nodarbojas ar politisko izlūkošanu.
''Patiesībā ikdienā tas izskatās diezgan vienkārši. Mēs redzam, ka persona X kontaktējas ar Krievijas izlūkdienesta virsnieku. Ja ir pamatotas aizdomas, ka šis cilvēks veic apzinātas darbības, sadarbojoties ar Krievijas izlūkošanas dienestiem, mēs veicam pasākumus, kas ir paredzēti Operatīvās darbības likumā, tajā skaitā noklausīšanos un dažādu veidu novērošanu. Tādi gadījumi ir samērā reti. Pārsvarā mēs spējam konstatēt personas X un Krievijas izlūkošanas dienesta virsnieka kontaktēšanos viņu sadarbības sākumposmā, bieži redzam to brīdi, kad viņi iepazīstas. Tad mēs arī uzreiz runājam ar šo cilvēku un lūdzam viņu sadarboties un mums palīdzēt, lai uzzinātu, kas šo izlūkošanas virsnieku interesē. Ja cilvēks X piekrīt, mēs sākam tā saukto operatīvo spēli," pretizlūkošanas nianses atklāj SAB darbinieks.

-Vai mums vajadzētu uztraukties par šiem"nodevējiem", kas sniedz informāciju? Vai tās tiešām varētu būt augstas valsts amatpersonas?

- Ko Krievijas izlūkošanas dienesti tā pēta citās valstīs, to skaitā arī Latvijā?

-Kāpēc tika izraidīti Krievijas diplomāts no Latvijas? Vai viņš kaut ko svarīgu būtu uzzinājis?

-Vai SAB darbojas pietiekami aktīvi?