28.janvārī bijām Rīgā uz diskusiju kurā viens no apskatītākajiem jautājumiem bija par to, kādas ir jauniešu iespējas laukos un vai jaunēši pēc augstākās izglītības iegūšanas atgriezīsies uz dzīvi laukos? Iesākumā šo jautājumu apsprieda pie paneļa galda sēdošie "lielie'' diskusijas dalībnieki, un es kā vērotājs konkrētu atbildi tā arī nesagaidiju "jā" vai "nē", un, ja "jā", tad kādas iespējas viņiem tur paveras, jo, piemēram, es dzīvoju Abavciemā, tas ir mazs ciemiņš aptuveni 7 km no Sabiles. Tur ir 2 daudzdzīvokļu ēkas un vairākas viensētas, kādreiz tur bija arī vekals, pasts un kafeinīca, viss tika likvidēts, ieskaitot veikalu. Tagad uz Abavciemu divas reizes nedēļā brauc autoveikals kā jau riktīgos laukos. Abavciemā vēl ir skola kura arī ir uz likvidēšanas robežas, jo tajā ir tikat bērnudārzs un specklase bērniem ar īpašām vajadzībām. Vienīgais par ko varam priecāties ir bibliotēka, kur ir pieeja internetam 3 reizes nedēļā:). Varbūt esmu akls, bet nekādas īpašās iespējas es tur nesaskatu. Par cik man dzīvē ir savs mērķis, kuru Abavciemā realizēt es nespēju, pēc augstākās izglītības iegīšanas domāju tur aizbrauk tikai pa brīvdienām.
:(Neizskaidrojami, bet fakts!:(
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
2 komentāri:
Kāpēc tad neizmantoji iespēju pajautāt par konkrētajām iespējām? Būtu interesanti redzēt reakciju!
...nju veciit...pashjam taas iepeejas jameklee ka savus laukus pacelt aukstak..nevist tagad uzskaiti kaa nav un ka brauksi projam...taa jav davdzi izdara savu vietu kur dziivo norok un aizbrauc paarejie pakalj..un gaida a maisu kas buus...jaakapaajas...tg tik iespeejas gaidam pashji taisam iespejas ne gaidam...
Ierakstīt komentāru