Eiropas Kultūra

KultūraValoda, literatūra, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, arhitektūra, amatniecība, kino, televīzija un radio — tas viss ir daļa no Eiropas kultūras daudzveidības. Lai gan piederīgas noteiktai valstij vai reģionam, tās ir daļa no Eiropas kopējā kultūras mantojuma. Eiropas Savienībai ir divkāršs mērķis: saglabāt un atbalstīt šo daudzveidību un palīdzēt to padarīt pieejamu citiem.
Šis mērķis bija ierakstīts 1992. gada Māstrihtas Līgumā, kurā pirmo reizi oficiāli atzina kultūras dimensiju Eiropas integrācijā. Bet kultūras iniciatīvas sākās jau agrāk. Piemēram, veiksmīgo programmu izraudzīt katra gada Eiropas kultūras galvaspilsētu sāka 1985. gadā.
Nozīmīgs Sektors
ES kultūras nozares – kino un audiovizuālā, izdevējdarbība, mūzika un amatniecība – ir nozīmīgi ienākumu un darba vietu avoti, kur nodarbināti apmēram septiņi miljoni cilvēku. Eiropas Savienībai ir ekonomiska atbildība pret šo sektoru, un tā cenšas nodrošināt pareizos apstākļus, kuros Eiropas nozares var konkurēt starptautiski.
Tāpēc ES vada atbalsta programmas noteiktām kultūras nozarēm, rosinot tās izmantot vienotā tirgus un ciparu tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Tā cenšas arī radīt dinamisku vidi šīm nozarēm, samazinot birokrātiju, nodrošinot vieglāku piekļuvi finansējumam, palīdzot ar pētniecības projektiem un rosinot lielāku sadarbību ar partneriem Eiropas Savienībā un ārpus tās.
Eiropas Savienība kultūras dimensiju iekļauj arī daudzās savās politikas jomās, piemēram, izglītības (tostarp valodu apguves), zinātniskās pētniecības, jauno tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju atbalsta, kā arī sociālās un reģionu attīstības jomās. Eiropas Sociālais fonds un Reģionālās attīstības fonds pavisam atvēl līdz 500 miljoniem euro gadā projektiem ar kultūras elementu.
Toskanīni palīdzīgā roka
Eiropas Sociālais fonds, piemēram, atbalsta Itālijas Arturo Toskanīni fondu, kas kopš 1990. gadu vidus nodrošina mācību kursus bez darba esošiem mūziķiem. Šīs mācību sesijas var būt darbs ar pilna sastāva simfonisko orķestri un/vai kursi, kuros pasniedz vadošie Eiropas un starptautiskie mūziķi, pasniedzēji un solisti. Fonds piedāvā arī kursus dziedātājiem, mūziķiem un tehniķiem no operas pasaules, izmantojot jaunās tehnoloģijas un virtuālo realitāti īpašā tālmācības programmā.
Savās Reģionālās attīstības fonda pamatnostādnēs Eiropas Komisija aicina dalībvalstu valdības veicināt kultūras attīstību nabadzīgākos reģionos, lai palīdzētu tiem nosargāt savu identitāti, piesaistīt tūristus, radīt darba vietas tādās jomās kā tiešsaistes pakalpojumi un plašsaziņas līdzekļi. Fonds pašlaik nodrošina divas trešdaļas no 600 miljonus euro vērtā budžeta, kas atvēlēts septiņu gadu programmai, lai saglabātu un uzlabotu Grieķijas arheoloģisko mantojumu.
Programma "Kultūra"
Šobrīd ir labi iesakņojusies viena no ES labākajām iniciatīvām programma "Kultūra". Pašreizējā formā tā darbojas no 2007. gada līdz 2013. gadam, un tās kopbudžets šim laikposmam ir aptuveni 400 miljoni euro. Tā aptver visus kultūras pasākumus, izņemot audiovisuālos.
Pašreizējai programmai "Kultūra" ir šādi konkrēti mērķi:

• padziļināt izpratni par Eiropas nozīmes kultūras lietām un saglabāt tās;
• veicināt kultūras nozarē strādājošo starptautisku mobilitāti;
• sekmēt kultūras un mākslas darbu starptautisku apriti;
• stimulēt starpkultūru dialogu.

Plašsaziņas līdzekļu programmas
Vācijas studenti ES teātra projektā, ko īsteno Polijas nacionālā kino, televīzijas un teātra skola.
Kopš 1990. gada darbojas plašsaziņas līdzekļu programmas "MEDIA", kuru mērķis ir padarīt Eiropas audiovizuālo nozari dinamiskāku un konkurētspējīgāku. To budžeti ir lielāki nekā programmām "Kultūra". "MEDIA 2007" darbojas no 2007. līdz 2013. gadam, un tās kopbudžets ir 755 miljoni euro. Programmai ir šādi mērķi:

• nodrošināt mācības profesionāļiem;
• attīstīt ražošanas projektus un uzņēmumus;
• izplatīt kinofilmas un audiovizuālās programmas;
• popularizēt Eiropas ražojumus pašmājās un pasaulē.
• nodrošināt piekļuvi finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) audiovizuālajā nozarē.

Kultūras Galvaspilsētas
Ir uzsākta programma „Kultūras galvaspilsētas”, lai uzsvērtu Eiropas kultūru lielo daudzveidību, neaizmirstot daudzām kopīgo sākotni.
Katru gadu viena vai divas pilsētas tiek izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām, tādējādi dodot tām tiesības uz finansiālu atbalstu no programmas „Kultūra”. Ar šo naudu finansē izstādes un pasākumus, kas izgaismo pilsētas un tās rajona kultūras mantojumu, kā arī dažādus priekšnesumus, koncertus un izrādes, kas pulcē spēlētājus un māksliniekus no visas ES. Pieredze rāda, ka programmai ir bijusi ilgstoša ietekme uz izraudzīto pilsētu kultūras un tūrisma attīstību.
Programmu sākotnēji bija plānots beigt 2004. gadā, bet tās panākumi bija tik lieli, ka to pagarināja vēl par 15 gadiem. Šo titulu 2007. gadā dala Luksemburga un Rumānijas pilsēta Sibiu. Divas 2008. gadam izraudzītās pilsētas ir Liverpūle (Anglija) un Stavangera (Norvēģija).
Valodu dāvana
Valodu daudzveidība ir Eiropas Savienības kultūras un demokrātijas stūrakmens. Valoda ne tikai atver durvis uz citām kultūrām, tā bagātina arī praktiskā veidā mūsu spēju gūt labumu no kultūras kontaktiem, kad mēs ceļojam vai strādājam citās Eiropas Savienības valstīs. Ilgtermiņa mērķis ir rosināt cilvēkus Eiropā mācīties vēl divas valodas papildus savai mātes valodai.
Eiropas Savienība ir iesaistīta arī reģionālo un minoritāšu valodu saglabāšanā Eiropas Savienībā (basku, bretoņu, kataloņu, frīzu, velsiešu u.c.). Aprēķināts, ka vairāk nekā 40 miljoni cilvēku ES runā vietējā valodā, kas nav oficiālā valoda viņu izcelsmes zemē.
Atbalsts valodu daudzveidībai arī ir viens no ES darbības principiem. Pievienojoties jaunām dalībvalstīm 2004. un 2007. gadā, Eiropas Savienības oficiālo valodu skaits palielinājās no 11 līdz 23. ES prasa, lai tās tiesību akti būtu pieejami visās valodās un līdz ar to visiem pilsoņiem. Tas garantē arī to, ka ikviens ES pilsonis var rakstīt ES institūcijai vai organizācijai un saņemt atbildi savā valodā. Tāpat Eiropas Parlamenta deputātam ir tiesības uzstājoties pārstāvēt savus vēlētājus viņu dzimtajā valodā.