Par šo tematu izvēlējos rakstīt viena iemesla dēļ. Kamēr es un citi bijām vidusizvērtēšanas konferencē, kā to varēja lasīt daudzos blogos, tikmēr manai klasei notika stundas. Par tās dienas notikumiem uzzināju tikai šodien, bet dzirdētais mani šokēja.
Pagājušo nedēļ manai klasesbiedrenei bija dzimšanas diena. Atzīmet to protams varēja, bet gavenais kā. Pēc latviešu valodas, jubilāre un viņas draudzene devās to atzīmēt. Neviens nezina uz kurieni viņas aizgāja, bet visi zināja kādas viņas palikušas pa starpbrīdi. Stundas vēl nebija beigušās un vajadzēja sākties vēsturei. Uz to atnākušas ar nokavēšanos, viņas, šķita, nedaudz savādas. Kad viena no viņām gribēja aiziet uz tualeti, tad kļuva skaidrs, kas notika.
Ejot uz durvīm, viņa aizķēra skapīti un gandrīz nokrita ieskrienot durvīs. Visi saprata, ka aizgāja izvemties, bet nesapaprata skolotāja. Nākamajā stundā ienāca ienāca ienāca vēstures skolotāja, kas bija apraudājusies, stāstot ka skolēni sūdzas par to, ka klase smird pēc alkahola.
Tie notikumu nepalika bez sekām. Nākam nedēļ, būs divas projekta dienas, lai visu dienu līdz četriem nebūtu jāsēž skolā, skolotāja mums piedāvāja ekskursiju uz muzeju. Mēs piekritām, bet skolotāja pārdomāja, baidoties, ka kaut kas tāds ekskursijā nenotiek.
Citi sāk dzert alkoholu no astoņpatsmit gadu vecuma, bet citi atmet. Galvenais jautājums man radies par iedzeršanas jēgu; "Vai tā ir tik ļoti nepiciešama, ja dzerot daram kādam pāri, kas to nav pelnījis?"
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru