vakardien, rīt ....

.. bet stāsts būs par šodienu.

"labāk vēlāk nekā nekad" - kamēr es nezinu kurš to īsti ir tecis, es no visas sirds saku - es mīlu šo cilvēku!

Šodienas tikšanās iedvesmota atsperos un dodos tālāk pašvaldības pētīšana, bet ,lai sāktu izzināt citus, vispirms būtu jātiek galā ar sevi (tiši šeit paldies saku šīsdienas konferencei, ja tā to varsaukt).
Šad tad jau noder padomāt par globālākām lietām, nevis tikai par sevi, savu vēderu un kaķi, kas arī prasa ēst katru dienu bez brīvdienām.
Gari un plaši runājot, aprunājot un diskutējot par Eiropu, Eiropas Savienību, tās nozīmi, lomu, jēgu, iespējām, veidiem, plāniem un visu citu, tomēr nonākam pie secinājuma, sen pārbaudītas patiesības - cik cilvēku, tik viedokļu un katram tomēr sava taisnība, kuru es neņemos ne apstrīdet ne noliegt, vienīgais ko varu (un arī daru) starp visām taisnībām mēģināt atras arī savējo.
Neizplūstot garos un plašos lietu skaidrojumos, droši varu apgalvot, ka viss nāk un aiziet tālumā (tā droši vien arī notiks ar Eiropas Savienību, Eiropu un visām tās sniegtajām iespejām, tas ir tikai laika jautājums). Lai arī cik labi cilvēki mēs esam, būsim, vai varbūt gribētu būt (un es ticu, ka katrs no jums ir labs cilvēks) - būsim godīgi - esam taču egoisti un atdzīsim to, ka tas reizēm nemaz nav tik slikti (: Es dzīvoju šodien, Eiropas Savienība ir jūtama manā valstī šodien, viņa tur būs arī rīt, par to, kas vēl tur būs rīt, es neņemos spriest, bet kamēr varu gūt kādu labumu no tā visa, ticiet vai nē, bet es to arī daru un darīšu :D iespējams, ka tā arī domāja tie, kuru dēļ mums vairs nav cukura fabrika, bet tas jau ir cits jautājums...