Pozitīvais lādiņš!

Sveiki!
Šodien es vēlos pavēstīt par saviļņojošu brīdi skolā, ņemat pa labu!
Protams, ka katra ceturtdiena priekš manis ir nogurdinoša, jo ir jāmācās no astoņiem rītā līdz četriem vakarā. Stāsts nav par to, cik es biju noguris, bet cik lielu enerģija es ieguvu, aprunājoties ar manu bijušo vēstures skolotāju, ar kuru nebiju ticies veselu gadu. Nejauši pēc stundu beigām, ejot pa gaiteni satiku sen neredzēto vēstures skolotāju. Satiekoties sasveicinājos, bet es biju pārliecināts, ka skolotāja mani neatcerēsies, bet par lielu izbrīnu viņa mani uzrunāja un ieaicināja kabinetā. Man likās, ka viņa prasīs parastos jautājumus - "kā iet, kādas atzīmes utt.", bet nē, viņa apsveica mani, tāpēc, ka piedalos projektā 'Jaunieši vēro'. Es pastāstīju vispār par programmas mērķiem un arī kādi ir mani uzdevumi. Parunājāmies diezgan ilgi, bet galvenais par ko es esmu gandarīts - ka viņa teica: "Es nebiju domājusi, ka no tāda blēņdara izveidosies pašvaldības novērotājs", kā arī piebilda, ka citi skolotāji lepojās ar mums - "vērotājiem". Tas man deva vēl lielāku spēku sadarboties ar pašvaldību un to novērot.
Edmunds Jurēvics